Suga FAO kods: SAL

Salmo salar

Lapas saturs

Komerciālie nosaukumi
Ražošanas metodes un zvejas rīki
ES kvalitātes shēmas un uzturvērtības
Saglabāšanas Pasākumi
Tirdzniecības standarti
Sugu izplatība un biotops
Sugas apraksts
Kombinēto Nomenklatūru

Komerciālie nosaukumi

Valsts	Komerciālie nosaukumi	Nosaukumi, kurus pieņemts vai atļauts lietot vietējā vai reģionālā mērogā
Austrija	de Atlantischer Lachs de Lachs de Salm de Wildlachs (Ja jūras vai iekšzemes zvejas)	–
Beļģija	fr Saumon Atlantique nl Atlantische Zalm	–
Bulgārija	bg Атлантическа сьомга bg езерна сьомга	–
Čehija	cs Losos atlantický cs Losos obecný	–
Dānija	da Laks da atlantisk laks da østersølaks	–
Francija	fr saumon atlantique fr saumon	–
Grieķija	el Σολομός Ατλαντικού	–
Horvātija	hr atlantski losos	–
Igaunija	et Atlandi lõhe et atlandi lõhi	–
Īrija	en Atlantic salmon en Salmon ga Bradán Atlantach	–
Itālija	it Salmone	–
Kipra	el σολομός Ατλαντικού	–
Latvija	lv Atlantijas lasis	–
Lietuva	lt atlantinė lašiša	–
Luksemburga	de Atlantischer Lachs de Lachs de Salm de Wildlachs fr saumon atlantique fr saumon	–
Nīderlande	nl Zalm nl Atlantische Zalm	–
Polija	pl Łosoś atlantycki	–
Portugāle	pt Salmão pt Salmão-do-Atlântico	–
Slovākija	sk losos atlantický	–
Slovēnija	sl atlantski losos	–
Somija	fi lohi fi merilohi fi järvilohi [Salmo salar sebago sinonīms Salmo salar] fi saimaanlohi [Salmo salar sebago sinonīms Salmo salar] sv lax sv insjölax [Salmo salar sebago sinonīms Salmo salar] sv saimenlax [Salmo salar sebago sinonīms Salmo salar]	–
Spānija	es Salmón atlántico es Salmón	Baleāru Salas: Salmo de granja Kantabrija: Salmón Galisija: Salmón do atlántico Katalonija: Salmó Atlàntic
Ungārija	hu atlanti lazac hu nemes lazac hu norvég lazac	–
Vācija	de Lachs de Atlantischer Lachs de Salm de Wildlachs (Ja jūras vai iekšzemes zvejas)	–
Zviedrija	sv Lax	–

Galvenās ražošanas metodes

Nozvejots
Audzētas saimniecībā

Galvenie zvejas rīki

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Salmo salar Linnaeus, 1758

Pieņemtā nomenklatūra

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Apvienotā Karaliste

London Cure Smoked Salmon
aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Apvienotā Karaliste

West Wales Coracle Caught Salmon
aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Īrija

Clare Island Salmon
aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Apvienotā Karaliste

Scottish Farmed Salmon
aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Apvienotā Karaliste

Scottish Wild Salmon

Avots: eAmbrosia - the EU geographical indications register (eAmbrosia)

Uztura vērtības

	Uzturvērtība uz porciju (100g) Audzētas saimniecībā
Enerģētiskā vērtība	208.0 kcal
Kopējie tauki	13.42 g
Piesātinātie tauki	3.05 g
Ogļhidrāti	0.0 g
Olbaltumvielas	20.42 g
Sāls	147.5 mg

	Uzturvērtība uz porciju (100g)
Enerģētiskā vērtība	142.0 kcal
Kopējie tauki	6.34 g
Piesātinātie tauki	0.981 g
Ogļhidrāti	0.0 g
Olbaltumvielas	19.84 g
Sāls	110.0 mg

Avots: USDA - FoodData Central

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Saskaņā ar 2015. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/812 8. pantu, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1379/2013 47. pantu, kur saglabāšanai noteikts minimālais references izmērs, jānosaka arī minimālais tirdzniecības izmērs. Vairāk

Minimālais saglabāšanas references izmērs

≥ 60.0 cmKopējais garums (TL)

Zvejas vietas

27.3.b.23 Sound
27.3.c.22 Belt Sea
27.3.d.24 Baltic West of Bornholm (Subdivision 24)
27.3.d.25 Southern Central Baltic - West (Subdivision 25)
27.3.d.26 Southern Central Baltic - East (Subdivision 26)
27.3.d.27 West of Gotland (Subdivision 27)
27.3.d.28 East of Gotland or Gulf of Riga (Subdivision 28)
27.3.d.29 Archipelago Sea (Subdivision 29)
27.3.d.30 Bothnian Sea (Subdivision 30)
27.3.d.32 Gulf of Finland (Subdivision 32)

Minimālais saglabāšanas references izmērs

≥ 50.0 cmKopējais garums (TL)

Zvejas vietas

27.3.d.31 Bothnian Bay (Subdivision 31)

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) jeb zvejas iespējas ir nozvejas ierobežojumi, kas izteikti tonnās vai skaitļos un ir noteikti lielākajai daļai komerciālo zivju sugu krājumu. Zivsaimniecības ministru Padome reizi gadā nosaka kopējo pieļaujamo nozveju lielākajai daļai zivju resursu (reizi divos gados dziļjūras zivju resursiem).KPN sadala starp ES valstīm, piešķirot valstu kvotas. Tās sadala, piemērojot dažādām valstīm un dažādiem zivju krājumiem atšķirīgus koeficientus, kas atbilst konkrētajai kvotai. Plašāka informācija: Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Krājumu (2021)

SAL/3BCD-F

Salmo salar

Zvejas vietas

27.3.d.26 Southern Central Baltic - East (Subdivision 26) Savienības ūdeņi
27.3.c.22 Belt Sea Savienības ūdeņi
27.3.d.28 East of Gotland or Gulf of Riga (Subdivision 28) Savienības ūdeņi
27.3.d.27 West of Gotland (Subdivision 27) Savienības ūdeņi
27.3.d.25 Southern Central Baltic - West (Subdivision 25) Savienības ūdeņi
27.3.d.31 Bothnian Bay (Subdivision 31) Savienības ūdeņi
27.3.d.29 Archipelago Sea (Subdivision 29) Savienības ūdeņi
27.3.d.30 Bothnian Sea (Subdivision 30) Savienības ūdeņi
27.3.d.24 Baltic West of Bornholm (Subdivision 24) Savienības ūdeņi
27.3.b.23 Sound Savienības ūdeņi

KPN

Nepiemēro

Savienība

94496.0 unit

2179.0 unit

1990.0 unit

Īpašs nosacījums: līdz 25% un ne vairāk kā 500 šīs kvotas īpatņu drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 32. apakšrajonā (SAL/*3D32).

24417.0 unit

1464.0 unit

19582.0 unit

26469.0 unit

12455.0 unit

5940.0 unit

Krājumu (2021)

SAL/3D32.

Salmo salar

Zvejas vietas

27.3.d.32 Gulf of Finland (Subdivision 32) Savienības ūdeņi

KPN

Nepiemēro

Savienība

8883.0 unit

7972.0 unit

911.0 unit

Biotops

Sāļūdens
Saldūdens
Esāļš ūdens

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Salmo salar Linnaeus, 1758

Izplatības kartes

Avots: Aquamaps - Computer Generated Native Distribution Map for Salmo salar

Avots: FAO - FAO aquatic species distribution map of Salmo salar

Zinātniskais nosaukums

Salmo salar

Autors

Linnaeus, 1758

Rangs

Suga

FAO kods

SAL

Morfoloģiskais apraksts

angļuDistinguished from congeners by having the following unique characters: 10-13 scales between end of adipose base and lateral line; 17-24 gill rakers (Ref. 59043); caudal fin deeply forked in individuals smaller than 20 cm SL; hyaline or grey adipose margin; posterior part of vomer toothless (Ref. 59043). Mouth extends only to area below rear of eye and has well developed teeth (Ref. 51442). Vomerine teeth weak (Ref. 7251). Caudal fin with 19 rays (Ref. 2196). Little scales (Ref. 51442). Juveniles have 8-12 blue-violet spots on the flanks with little red spots in-between (Ref. 51442). Adults at sea are bluish-green dorsally becoming silvery along the sides and white ventrally; with a few black spots but none under lateral line (Ref. 37032, Ref. 51442). Caudal fin usually unspotted and adipose fin not black bordered. During reproduction individuals lose the silvery shine and become dull brown or yellowish. Males may be mottled with red or have large black patches (Refs. 37032, 51442, 88171). Skin becomes thick and leathery. Survivors lose their spawning coloration and are generally dark in colour (Ref. 84357). During the spawning season, males are characterized by elongated hooked jaws that meet at the tips, thicker fins, and slime covering their body. Hook of males dwindle after spawning (Ref. 35388).

Skats Translation

Tulkots no angļu valodas, BING Šim tulkojumam ir tikai rekomendējošs raksturs: avotteksta ierobežotās kvalitātes dēļ morfoloģiskie apraksti ir pieejami tikai angļu valodā sistēmas BETA versijā. Informācija vairākās valodās būs pieejama turpmākajos paziņojumos.

latviešuAtšķirt no radniecīgām vielām, kam šādas unikālas rakstzīmes: 10-13 svari starp taukaudu pamatnes un sānu līnijas; 17-24 žaunu rakers (59043. Nr.); nogriezta dziļi iešķeltas indivīdiem, kas ir mazāks par 20 cm SL; hyaline vai pelēks taukaudu rezervi; Lemesis bezzobu (sk. 59043) aizmugurējā daļa. Mute sniedzas tikai līdz platība zem acs aizmugurē, un ir labi attīstīta zobi (ATS 51442). Vomerine zobus vāja (ATS 7251). Kaudālā fin ar 19 stariem (ATS 2196). Maz svari (ATS 51442). Mazuļi ir 8-12 zili violeti plankumi uz sāniem ar maz sarkani plankumi pa vidu (ATS 51442). Pieaugušajiem jūrā ir zilgans zaļā dorsally kļūst sudrabotie gar sāniem un balto ventrally; ar pāris melni plankumi, bet neviens zem sānu līnijas (sk. 37032, ATS 51442). Nogriezta parasti ziedkopai un taukaudu fin ne melns robežojas. Reproducēšanas laikā privātpersonām zaudēt sudrabains mirdzums un kļūst blāvi brūnu vai dzeltenīgs. Tēviņi var sīkiem plankumiņiem izraibināta ar sarkanu vai ir liels melns plāksteri (Refs. 37032, 51442, 88171). Āda kļūst bieza un izkaltis. Apgādnieka zaudē to nārsta krāsojums un ir parasti tumšā krāsā (sk. 84357). Nārstošanas sezonas laikā tēviņi raksturojas ar iegarenu līks žokļi, kas sanāk padomus, biezāka spuras un gļotas, kas aptver savu ķermeni. Āķis vīriešiem samazināties pēc nārsta (35388. Nr.).

Taksonomiskā klasifikācija

KlaseActinopterygii
- KārtaSalmoniformes
  - DzimtaSalmonidae
    - ĢintsSalmo
      - SugaSalmo salar

Sinonīmi

Salmo salmulus Walbaum, 1792
Salmo salar nobilis Smitt, 1895
Salmo salar sebago Girard, 1853
Salmo goedenii Bloch, 1784
Salmo salar ouananiche McCarthy, 1894
Salmo brevipes Smitt, 1883
Salmo salar brevipes Smitt, 1883
Salmo salar brevipes relictus Berg, 1932
Trutta salar relicta Malmgren, 1863
Salmo gloverii Girard, 1854
Salmo caerulescens Schmidt, 1795
Salmo rilla Lacepède, 1803
Salmo gracilis Couch, 1865
Salmo nobilis Olafsen, 1772
Salmo hardinii Günther, 1866
Salmo nobilis Pallas, 1814
Trutta relicta Malmgren, 1863
Trutta salar (Linnaeus, 1758)
Salmo salmo Valenciennes, 1848
Salmo hamatus Cuvier, 1829
Salmo salar europaeus Payne, Child & Forrest, 1971
Salmo strom Bonnaterre, 1788
Salmo salar saimensis Seppovaara, 1962
Salmo ocla Nilsson, 1832
Salmo salar lacustris Hardin, 1862
Salmo renatus Lacepède, 1803
Salmo salar tasmanicus Johnston, 1889
Salmo sebago Girard, 1853
Salmo salar biennis Berg, 1912

Avots: Froese, R. and D. Pauly. Editors. FishBase. Salmo salar Linnaeus, 1758

Ik gadu pārskatīta preču klasifikācijas shēma, kas tiek lietota ES muitas nodevām un ārējās tirdzniecības statistikai. Shēma balstās uz vienotas sistēmas nomenklatūru, ko tālāk paplašina Kopienas apakšnodaļas. Katru apakšnodaļu apzīmē ar astoņu ciparu kodu. Plašāka informācija: Kombinēto Nomenklatūru

03 — 3. NODAĻA - ZIVIS UN VĒŽVEIDĪGIE, MĪKSTMIEŠI UN CITI ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKI
- 0301 — Dzīvas zivis
  - citādas dzīvās zivis
    - 0301 99 — citādas
      - saldūdens zivis
        0301 99 11 — Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho)
- 0302 — Svaigas vai dzesinātas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
  - lašu dzimtas zivis, izņemot to aknas, ikrus un pieņus
    - 0302 14 00 — Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho)
- 0303 — Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citādu zivju mīkstumu, kas minēts pozīcijā 0304
  - lašu dzimtas zivis, izņemot to aknas, ikrus un pieņus
    - 0303 13 00 — Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho)
- 0304 — Svaiga, dzesināta vai saldēta zivju fileja un citāds zivju mīkstums (malts vai nemalts)
  - svaigas vai atdzesētas citādu zivju filejas
    - 0304 41 00 — Klusā okeāna lašu (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas lašu (Salmo salar) un Donavas lašu (Hucho hucho)
  - citādas, svaigas vai atdzesētas
    - 0304 52 00 — lašu dzimtas zivju
  - citādu zivju saldētas filejas
    - 0304 81 00 — Klusā okeāna lašu (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas lašu (Salmo salar) un Donavas lašu (Hucho hucho)
- 0305 — Žāvētas vai sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, arī termiski apstrādātas pirms kūpināšanas vai kūpināšanas procesā; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā
  - žāvēta, sālīta zivju fileja vai zivju fileja sālījumā, bet ne kūpināta
    - 0305 39 — citāda
      - 0305 39 10 — Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas lašu (Salmo salar) un Donavas lašu (Hucho hucho), sālīta vai sālījumā
  - kūpinātas zivis, ieskaitot filejas, bet izņemot ēdamus zivju subproduktus
    - 0305 41 00 — Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho)
  - sālītas zivis, bet ne vītinātas vai kūpinātas, un zivis sālījumā, izņemot ēdamus zivju subproduktus
    - 0305 69 — citādas
      - 0305 69 50 — Klusā okeāna laši (Oncorhynchus nerka, Oncorhynchus gorbuscha, Oncorhynchus keta, Oncorhynchus tschawytscha, Oncorhynchus kisutch, Oncorhynchus masou un Oncorhynchus rhodurus), Atlantijas laši (Salmo salar) un Donavas laši (Hucho hucho)
16 — 16. NODAĻA - GAĻAS, ZIVJU UN VĒŽVEIDĪGO, MĪKSTMIEŠU VAI CITU ŪDENS BEZMUGURKAULNIEKU IZSTRĀDĀJUMI
- 1604 — Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem
  - zivis, nesadalītas vai gabalos, izņemot maltas zivis
    - 1604 11 00 — laši
  - 1604 20 — citi gatavi izstrādājumi no zivīm vai zivju konservi
    - citādi
      - 1604 20 10 — no lašiem
      - 1604 20 30 — no lašu dzimtas zivīm, izņemot lašus

Kopīgot šo lapu

lūdzu, izvēlieties valodu

Salmo salar

Komerciālie nosaukumi

Galvenās ražošanas metodes

Galvenie zvejas rīki

Āķi un āķu rindas

Dreifējoši tīkli

Murdi un krātiņveida lamatas

Žaunu tīkli un līdzīgi tīkli

Pieņemtā nomenklatūra

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)

Uztura vērtības

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas

Krājumu (2021)

Krājumu (2021)

Biotops

FAO Galveno Zvejas Apgabalos

apgabals 18 - Ziemeļu Ledus okeāns

apgabals 2 - Ziemeļamerika - Iekšējie ūdeņi

apgabals 21 - Ziemeļrietumu Atlantija

apgabals 27 - Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā

apgabals 3 - Dienvidamerika - Iekšējie ūdeņi

apgabals 37 - Vidusjūra un Melnā Jūra

apgabals 4 - Āzija - Iekšējie ūdeņi

apgabals 41 - Dienvidrietumu Atlantija

apgabals 5 - Eiropa - Iekšējie ūdeņi

apgabals 6 - Okeānija - Iekšējie ūdeņi

apgabals 67 - Klusais Okeāns ziemeļaustrumu

apgabals 81 - Dienvidrietumu Klusais Okeāns

apgabals 87 - Dienvidaustrumu Klusais Okeāns

Izplatības kartes